Drošības nauda: cik liela tā drīkst būt un kad to atdod

Atjaunots 05.10.2026.

Drošības nauda ir summa, ko īrnieks iemaksā, slēdzot īres līgumu. Tā nodrošina, ka īrnieks izpildīs līgumu: samaksās īres maksu un rēķinus un atdos dzīvokli kārtībā. Noteikumus par to dod Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants.

Cik liela tā drīkst būt

Ne vairāk kā divu mēnešu īres maksa (12. panta pirmā daļa). Ja īres maksa ir 350 eiro, drošības nauda var būt līdz 700 eiro.

Ierobežojums attiecas uz drošības naudu. Daudzi izīrētāji papildus prasa samaksāt pirmo mēnesi uz priekšu, daži arī pēdējo. Pirmā mēneša maksa ir īres maksa, nevis drošības nauda. Ja līgumā prasīts "pēdējais mēnesis uz priekšu" klāt pie drošības naudas, kopā tas var izrādīties trīs vai četru mēnešu nauda vienā reizē. Pirms parakstāt, saskaitiet, cik jāmaksā ievākšanās dienā, un pārliecinieties, ka līgumā rakstīts, kura summa ir drošības nauda.

Kad to atdod

Ja drošības nauda nav izmantota, to atdod ne vēlāk kā dienā, kad dzīvoklis tiek atbrīvots, ja līgumā nav noteikts citādi (12. panta ceturtā daļa). Līgumā var norunāt citu termiņu, piemēram, atdot daļu uzreiz un pārējo pēc tam, kad pienācis pēdējais apkures vai ūdens rēķins. Izlasiet šo punktu pirms parakstīšanas.

Ko no tās drīkst ieturēt

Likums tieši min parādus pēc līguma: ja īrnieks līgumam beidzoties ir parādā jebkādus līgumā paredzētos maksājumus, parādu dzēš no drošības naudas, un izīrētājs par to nekavējoties paziņo īrniekam (12. panta otrā daļa). Tie var būt neapmaksāta īres maksa, apsaimniekošanas maksa vai komunālie rēķini, ja līgumā noteikts, ka tos maksā īrnieks.

Līgumā var arī paredzēt, ka izīrētājs drīkst izmantot drošības naudu kavētu maksājumu segšanai līguma laikā un ka īrnieks pēc tam to papildina (12. panta trešā daļa).

Bojājumi. Īrniekam ar dzīvokli jāapietas saudzīgi un to nedrīkst bojāt (Īres likuma 17. panta pirmās daļas 5. punkts). Pēc Civillikuma puses atbild par zaudējumiem, kas radušies to ļaunprātības vai neuzmanības dēļ (2128. pants). Ja dzīvoklis lietots kārtīgi, īrniekam nav jāatbild par parasto nolietošanos (Civillikuma 2150. pants). Nobružāta grīda pie durvīm vai izbalējušas tapetes pēc dažiem gadiem ir parasta nolietošanās. Saplēsts logs, izdegusi virtuves virsma vai suņa sagrauztas durvis nav.

Vai bojājumu summu drīkst vienkārši ieturēt no drošības naudas, likums tieši nepasaka. Drošības nauda kalpo līguma saistību nodrošināšanai (12. panta pirmā daļa). Izlasiet, ko par bojājumiem un drošības naudu saka jūsu līgums. Ja puses nevienojas par summu, strīdu izšķir tiesa.

Kā pasargāt savu drošības naudu

Pieņemšanas un nodošanas akts. Likums atļauj to sastādīt, slēdzot un izbeidzot līgumu (8. panta ceturtā daļa). Ierakstiet tajā katras telpas stāvokli, esošos bojājumus, mēbeles un tehniku un skaitītāju rādījumus. Abi parakstāt.
Fotogrāfijas un video ievākšanās dienā, ar datumu. Nosūtiet tās izīrētājam e-pastā, lai ir pierādījums, ka tās ir no šīs dienas.
Maksājiet ar pārskaitījumu un ierakstiet maksājuma mērķī "drošības nauda".
Izvākšanās dienā atkal kopā ejiet cauri dzīvoklim, salīdziniet ar pirmo aktu un parakstiet otro.

Ja drošības naudu neatdod

Vispirms rakstiski (e-pastā vai vēstulē) lūdziet atdot summu, minot līguma punktu un likuma 12. pantu, un nosakiet termiņu. Ja izīrētājs atsaka vai neatbild, atliek celt prasību tiesā par drošības naudas piedziņu (LV portāls, 27.12.2023.). Ja galvenais parāds nepārsniedz 3000 eiro, tiesa lietu var skatīt vienkāršotajā procedūrā (Civilprocesa likuma 250.¹⁹ pants), un, ja nesasauc tiesas sēdi, lietu izskata rakstveida procesā (250.²⁵ pants). Valsts nodeva ir atkarīga no summas: līdz 1000 eiro tā ir 80 eiro, no 1001 līdz 1500 eiro 150 eiro (Civilprocesa likuma 3. pielikums).